Lai nebūtu liekas polemikas par mani un to, kas es esmu, nolēmu pieaugt un izbeigt bērnišķīgos jokus. Laiks jau ir it kā...

Gudrāks esmu palicis. Esmu sapratis, ka degunā urbinoties un īdot zem deguna "kā mūs čakarē", mēs neko nepanāksim. Ir kaut kas jādara. Bet ne jau jāskrien Saeimai logi jādauza. Jāizglītojas. Un to es vēlos šeit izdarīt. Izskaidrot jaunatnei un pieaugušajiem, kas tad pie mums Latvijā īstenībā notiek.

Viens otrs teksts varbūt izskatās haotisks. Bet tā vienmēr būs, kad raksta to, ko domā uzreiz, nevis gatavo tekstu, lai uzstātos auditorijas priekšā.