Mani vienmēr ir tracinājis mūsu tautas fiziskais un garīgais kūtrums. Nekad (pieaugušajos gados) neesmu varējis saprast to, kā cilvēki, it kā klausoties un lasot, nedzird un neredz. Visstulbākais cilvēkos (ne tikai latviešos, ja kāds iedomājas, ka taisos apdirst tikai savus tautiešus) ir tas, ka viņi vienmēr mēģina jebkuram paskaidrojumam piedomāt kaut ko savu klāt, lai tas izklausās viņiem pašiem labāk.

Piemērus? Lūdzu: