Mana definīcija vārdam Demokrātija: tāda valsts pārvaldes struktūra, kurā pārvaldi ievēl tie, kam ir vēlēšanas tiesības. Mūsu gadījumā - valdību (jeb Saeimas deputātus) ievēl LR pilsoņi. Deputāti tiek ievēlēti uz noteiktu laiku, pēc kura beigām deputātu pilnvaras ir beigušās. Tad notiek jaunas vēlēšanas.

Demokrātijas definīcija sanāca garāka definīcija par tiesiskuma definīciju. Bet tik un tā. Tagad "cilvēku valodā": valstī notiek deputātu bespredels. Ko var gaidīt no "uz laiku ievēlēta karaļa"? To, ka tikmēr, kamēr viņš "izgudro likumus", viņš darīs VISU, lai pēc savu pilnvaru beigām NEDARĪTU NEKO. Kā jau augstāk rakstīju, modernās Latvijas Republikas laikā neviens deputāts nav bijis tiesāts. Ja arī kāds skandāls ir parādījies pie apvāršņa, beigās SAB (nejauciet ar SAAB) un KNAB vienmēr ir nolēmis, ka nekas TĀDS nav bijis. Mūsu deputāti ir NEAIZSKARAMIE. Tas nozīmē to, ka viņiem ir pilnīgi pie kājas tas, ko domās tauta. Un vai ziniet, kāpēc? Tāpēc, ka tie, kas piedalījās pedofīlijas skandālā, jūrmalgeitā un citos "labos" skandālos, vēl joprojām dara savu darāmo. Vai tā ir nepieskaramība? Jā. Tā ir nepieskaramība un elitārs bespreģels.

Bet man gribētos to nosaukt par nepieskaitāmību. Tikai nepieskaitāmie dzīvo uz valsts rēķina (psihenē), nesodīti dara noziegumus (pietiek ar šīzas izziņu, lai neiesēstos)... Ļoti līdzīgi kā mūsu (tautas) "kalpi" Saeimā.

Tātad - kāds rezumē no Tiesiskuma un Demokrātijas? Ačgārns tiesiskums un debīla demokrātija.