Tā kā es to rakstu tikai, lai popularizētu MSux winDOZi, tad lai piedod Ābolisti, Saulisti, Pusasisti un citu ..sistu platformu lietotāji (lai piedod arī uNiXisti). Šo lapu saturs ir orientēts tikai un vienīgi čaiņikiem. Man negribētos izplūst garos tekstos par algoritmiem, multimēdijas programmēšanu, utt. Tāpat šeit Jūs atradīsiet ne pārāk precīzu informāciju, kas ir nākusi pārsvarā personīgās pieredzes, novērojumu ceļā, un te ir tas, ko esmu pa visādiem kaktiem sagrābstījis un salasījis. Tāpat es negribētu garantēt precīzu vēsturisku faktu hronoloģiskās secības ievērošanu.

Ievads:

Pirms daudz daudz gadiem divi man nezināmas izcelsmes franči Lumjēri nodemonstrēja pirmās kustīgās bildes. Pēc tam gudrie amerikāņi pielika tām kustīgajām bildēm skaņu. Un tad sākās karš...

Ka tik cinema nebij vainīga pie visa tā bardaka ? Jo pirms filmu parādīšanās pasaule dzīvoja relatīvā mierā. Palasiet vēsturi ;)

Pēc kāda laika sāka rādīt krāsainas filmas, tb attēls bija pilnkrāsu (RGB - datorā 24 bitu krāsu analogs). Mainījās filmu izgatavošanas tehnoloģijas, tikai nemainījās viens princips - visas filmas tika izgatavotas ar vienu kadru frekvenci - 24 kadri sekundē.

Radio toreiz jau bija, kad tika izgatavots pirmais televizors, kas arī bija no sākuma melnbalts (t.i. zilpelēki balts), un tikai pēc tam palika krāsains, arī RGB. Ir viena interesanta grāmatiņa, kuru es lasīju ļoti sen - kaut kas par populāro kibernētiku. Tur bija viss ļoti smuki aprakstīts - kādi īsti bija pirmie televizori un kā tie rādīja.

Pēc tam gudrie (nezin kas) uzbūvēja elektronu-skaitļojamo-mašīnu.
Gāja laiks, pagāja gadi... un parādījās personālās elektronu skaitļojamās mašīnītes, kuras sāka saukt pēc amerikāņu modes par kompjūteriem. Es ar tādām pat strādājis esmu.Tie bija lieli masīvi skapji, kuros bija simtiem ventilatoru un motoriņu. Telpā, kur tās kastes atradās, bija drausmīgs troksnis, tāpēc termināli (monitori ar klaviatūrām) parasti atradās citā telpā. Piem. LU skaitļošanas centrā uz Raiņa Bulvāra 1. stāvā atradās kompjūteri, bet 2. stāvā termināli.

Gāja gadi, parādījās Gorbačovs, Latvija atvienojās no kuplās PSRS 15 republiku ģimenes un Latvijas (arī) gudrie valodnieki izdomāja, ka par kompjūteru to daiktu saukt nav smuki, jo tā runā tikai krievi, un kompjūterus sāka saukt par datoriem, kā tas ir līdz pat šai baltai dieniņai.

Gāja gadi... ;)
Nezinu kam ienāca prātā (arī gudrie cilvēki), ka uz datora monitora var redzēt ne tikai nekustīgus attēlus vai no maziem attēliem salipinātus kustīgus objektus, bet arī var imitēt kadru maiņu kā normālā filmā vai multenē. Un parādījās ļoti interesants faila tips : AVI. Protams, bija arī citi formāti, kuri neizdzīvoja, jo MSux winDOZe aizņēma gandrīz visu čaiņiku (pie kuriem es arī sevi pieskaitu) datorus.

Pēc tam, kad izdomāja, ka to bildi var saspiest, lai neaizņem daudz vietas (iedomājieties ! toreiz 100 kilobaitu bija tas pats, kas tagad 10 megabaiti !), ļaudis nedaudz piestrādāja pie informācijas saspiešanas algoritma un parādījās formāts GIF, JPEG... utt.

Pēc kāda laika, kad datoru tehnoloģija attīstījās vēl tālāk, parādījās formāts MPEG, kustīgo attēlu spiešanas specifisks algoritms, kā pamatā ir JPEG algoritms. Uz šī formāta bāzes attīstījās DVD algoritms jeb MPEG 2. Pēc tam uzradās MPEG 4 algoritms jeb DiVX. Pagaidām jaunāku formātu nav, kaut gan tiek strādāts pie MPEG 7 algoritma...

Man būtu vēlēšanās iepazīstināt cienījamo lasītāju ar šiem formātiem un standartiem turpmākajās lapelēs ;)