Pēc Padomju Savienības "aizvēršanās" un Latvijas "atbrīvošanās" no Padomju Savienības "sloga", Latvijas Republika it kā ieguva neatkarību. To, ko mūsu politiķi un vēsturnieki sauc par demokrātiju un politisko neatkarību.

Kas BIJA Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika? Tas pats, kas tagad - štrunts uz kartes, mazs pleķītis ap Rīgas jūras līci, vieta, no kurienes ir nākušas Latvijas brūnās un Dziesmu un deju svētki, vieta, kur atrodas Jūrmala. Un viss. Un vairs nekā. Tikai meži un pļavas. Un vēl Daugava. 2.7 miljoni iedzīvotāji (no kuriem nu ir palikuši vairs tikai 1.9 miljoni). Kas Latvija bija Padomju Savienībā? Eiropa! Latvija, Lietuva un Igaunija (tieši tādā kārtībā, nevis kā tagad - Igaunija, Lietuva un Latvija) bija Eiropa. Kaut arī PSRS. Latvijā bija ieguldīti miljoni rubļi, lai izveidotu KAUT KĀDU ražošanu. Lai nebūtu republikas, kurā nekā, izņemot lauksaimniecības, nav. Tā Liepājā parādījās metalurģiskais kombināts. Rīgā parādījās mēbeļu fabrikas. Brocēnos keramikas rūpnīca. Valmierā ķieģeļu rūpnīca. Jelgavā mikroautobusu rūpnīca un cukurfabrika. Jūrmalā un Ķemeros vesela čupa ar viesnīcām un sanatorijām. VEFs. RRR. Alfa. REMLR. Pļaviņu HES. Kas vēl? Neatceros. Zinu to, ka Padomju armijā es biju no Eiropas. un visi uz mani skatījās tieši kā uz ārzemnieku. Un neticēja, ka mamma ir pensionāre un, ka es nemāku braukt ar mašīnu, jo tādas man (un ģimenei) nemaz nav. Katrs PSRS iedzīvotājs cerēja kādreiz aizbraukt uz Jūrmalu izpeldēties Rīgas jūrā.

Kas notika pēc mūsu "atbrīvošanās" no okupantiem? Pirmkārt jau pazuda izejvielas ražošanai un noieta tirgus. Jo, izrādās, mūsu mēbeles nevienam, izņemot krievus, nevajag. Eiropā, redz, tās mēbeles ir citas. Smukas un lētas. Eiropā vajag kokmateriālus. Mēbeles ne. Ok. Sākām zāģēt mežus. Labi, ka neizzāģējām visu... VEFs nosprāga, jo VEFa telefoni izrādījās dārgāki, nekā ķīniešu un korejiešu smukie, apaļie pogu telefoni ar ekrāniņu un pīkstošām podziņām. Latvijas radiouztvērēji izrādījās pārāk dārgi... Aizvērās čupa ar rūpnīcām. Ēkas un zemi fiksi "noprihvatizēja". Kas to izdarīja? Neviens jau neies teikt un rakstīt. Bet vajadzētu. Atbrīvojās tūkstoši darba rokas, kas bija pieraduši - no vienas puses, (ne)strādāt 8 stundas dienā, un no otras puses, saņemt kaut vai kādu, bet algu. Pie tam konkrētos datumos. Un nedod dies' aizkavēs algu...

Protams, ka tauta saprata, ka ir iebraukusi auzās. Ka Eiropa mēs bijām tikai priekš Padomju Savienības. Toties priekš Eiropas mēs bijām un esam palikuši par bijušo Padomju Savienību (ex-USSR). Bija par vēlu, lai kaut ko mainītu :) Un "galvenais ienaidnieks numur viens Krievija" arī braukāja pa auzām ar savu bespredelu un bandītismu, tā ka prasīties atpakaļ nemaz nebija uz kurieni. Galu galā kaut kā process nostabilizējās un 1999. gads jau bija daudzmaz saprotams - kur business, kur nauda, kur izglītība... Viss it kā izskatījās salicies pa plauktiņiem. Sākās IT ēra. Un visās mājās lēnām nāca internets. Starp citu, mans saits pirmo reizi ieraudzīja dzīvi tieši 1999. gadā. Adrese tikai toreiz bija roberc.delfi.lv. Šī ir saita 4. vai 5. versija (ja kāds tām vispār ir sekojis līdzi).